Aberācija
Optiska kļūda objektīvā, kas izraisa attēla deformācijas vai neskaidrību. Ir vairākas aberāciju formas – sfēriskā, hromatiskā, komas un citas. Piemēram, hromatiskā aberācija rada krāsainas līnijas ap kontrastainām malām. Kvalitatīvi objektīvi un moderni pārklājumi samazina šos efektus.
Ainava (Landscape Photography)
Fotogrāfijas žanrs, kas attēlo dabas vai pilsētvides plašumu, kompozīcijā akcentējot horizontu, gaismu un telpu. Ainavas fotogrāfijā nozīmīga ir gaismas kvalitāte un diennakts laiks – rīta un vakara “zelta stundas” rada maigāku apgaismojumu. Bieži tiek izmantoti statīvi, ND filtri un mazas apertūras (f/8–f/16), lai saglabātu lielu asuma dziļumu.
Analogā fotogrāfija
Fotogrāfijas veids, kur attēls tiek veidots uz gaismas jutīgas filmas, nevis digitālā sensora. Procesā ietilpst filmas ekspozīcija kamerā un ķīmiska attīstīšana laboratorijā. Analogā fotogrāfija tiek vērtēta tās tonālā diapazona, materiālās faktūras un “organiskā” rakstura dēļ.
Apertūra (Diafragma)
Atvērums objektīvā, kas kontrolē, cik daudz gaismas nonāk uz sensora vai filmas. Apertūra tiek apzīmēta ar f-skaitli – jo mazāks skaitlis (piem., f/1.8), jo plašāks atvērums, vairāk gaismas un mazāka dziļuma asuma zona. Tā ietekmē gan ekspozīciju, gan attēla estētiku – plaša diafragma rada izpludinātu fonu, šaura – visu attēlu asu.
ASA / ISO
Sensora vai filmas jutības mērvienība pret gaismu. Zemāka vērtība (piem., ISO 100) nozīmē mazāku jutību un tīrāku attēlu, augstāka (piem., ISO 3200) – lielāku jutību un vairāk trokšņu. Analogajā fotogrāfijā ASA/ISO ir filmas gaismjutības rādītājs; digitālajā – elektroniska pastiprinājuma līmenis.
Asums (Sharpness)
Attēla detaļu skaidrība un kontrasts starp malām. To ietekmē fokusa precizitāte, objektīva kvalitāte, diafragma un kameras stabilitāte. Digitālajā apstrādē asumu var palielināt ar “Sharpen” vai “Clarity” rīkiem, taču pārmērīga asuma korekcija var radīt mākslīgumu.
Autofokuss (AF)
Sistēma, kas automātiski nosaka objektu, uz kuru jākoncentrē asums. AF var būt kontrasta noteikšanas, fāzu vai hibrīda tipa. Modernas kameras izmanto mākslīgo intelektu un sejas atpazīšanu, lai precīzi fokusētu pat kustīgus objektus.
Baltais balanss (White Balance)
Krāsu korekcijas process, kas nodrošina, ka baltie objekti attēlā izskatās neitrāli neatkarīgi no apgaismojuma. Nepareizs baltais balanss rada dzeltenīgu vai zilganu nokrāsu. Digitālās kameras piedāvā automātisko un manuālo WB iestatījumu, kā arī iespēju koriģēt RAW failā.
Bokeh
Izplūduma raksturs fonā, kas veidojas, izmantojot plašu diafragmu (f/1.4 – f/2.8). Bokeh kvalitāti ietekmē objektīva konstrukcija un diafragmas lāpstiņu forma. Mīksts un vienmērīgs bokeh tiek uzskatīts par estētiski vērtīgu, īpaši portretfotogrāfijā.
Bracketing
Tehnika, kur fotogrāfs uzņem vairākus kadrus ar atšķirīgu ekspozīciju. Tas ļauj izvēlēties labāko rezultātu vai vēlāk apvienot tos HDR attēlā. Bieži lieto sarežģītos apgaismojuma apstākļos, piemēram, pretgaismā vai ainavās ar lielu kontrastu.
Bulb režīms (B)
Manuāls slēdža režīms, kur aizvars paliek atvērts, kamēr nospiesta poga. Noder ilgās ekspozīcijās – zvaigžņu fotografēšanā, nakts ainavās vai gaismas gleznās. Lai izvairītos no vibrācijām, izmanto tālvadības pulti vai intervāltimeri.
Burn
Tumšuma pastiprināšanas tehnika analogajā vai digitālajā apstrādē. To izmanto, lai piešķirtu kontrastu un dramatismu konkrētām zonām. Pretstats ir “Dodge” – izgaismošana. Šīs metodes bieži lieto melnbaltajā drukā un Photoshop apstrādē.
C-41 process
Standartizēta ķīmiskā procedūra krāsu negatīvu filmu attīstīšanai. C-41 izmanto krāsu attīstītāju, balinātāju un fiksāžu. Tas ir galvenais process vairumam 35 mm un 120 formāta krāsu filmu, kas rada negatīvu, no kura veido kopijas vai skenējumus.
CCD / CMOS sensors
Abi ir digitālie attēlu sensori, kas pārvērš gaismu elektriskos signālos. CCD (vecāks tips) nodrošina labāku troksņa kontroli, bet ir lēnāks un dārgāks; CMOS (mūsdienu standarts) ir energoefektīvāks un ātrāks. Lielākā daļa mūsdienu kameru izmanto CMOS sensorus.
Chromatic Aberation (Kromatiskā aberācija)
Krāsu nobīde ap kontrastainām malām, ko rada objektīva nespēja vienādi fokusēt dažādus gaismas viļņus. Rezultātā redzamas purpursarkanas vai zilas līnijas. To var labot ar moderniem objektīviem vai digitālās apstrādes laikā.
Clipping
Situācija, kad attēlā zaudētas detaļas pārgaismotos vai pārtumšotos apgabalos. Histogrammā to redz kā “nogrieztas” malas. Lai izvairītos no clipping, jāuzrauga ekspozīcija un jāizmanto “Highlight recovery” funkcija RAW apstrādē.
Color Balance (Krāsu līdzsvars)
Attiecība starp sarkanās, zaļās un zilās gaismas komponentēm attēlā. To regulē, lai novērstu krāsu nobīdes. Precīzs krāsu līdzsvars ir būtisks reklāmas, modes un reprodukcijas fotogrāfijā.
Color Space (Krāsu telpa)
Matemātisks modelis, kas nosaka, kā tiek attēlotas krāsas. Populārākās ir sRGB, Adobe RGB un ProPhoto RGB. Plašākas krāsu telpas saglabā vairāk toņu, bet prasa rūpīgu krāsu pārvaldību drukā un digitālajā vidē.
Contrast (Kontrasts)
Atšķirība starp gaišākajām un tumšākajām zonām attēlā. Augsts kontrasts rada dinamisku un dramatisku efektu, zems – maigāku un vienmērīgāku. Kontrastu var ietekmēt gaismas virziens, ekspozīcija un apstrāde.
Contact Print (Kontakta kopija)
Drukas metode, kur negatīvs tiek novietots tieši uz fotopapīra un izgaismots, neradot palielinājumu. Tā ļauj ātri pārskatīt filmas kadrus. Populāra analogās fotogrāfijas laboratorijā kā darba posms.
Crop (Apgriešana)
Attēla izgriešana, lai mainītu kompozīciju, formātu vai uzsvaru. Digitālajā apstrādē “cropping” palīdz noņemt liekus elementus, uzlabot līdzsvaru vai ievērot noteiktas proporcijas (piem., 4:5 sociālajos tīklos).
Daguerreotipija
Pirmais praktiskais fotogrāfijas process (1839), izgudrots Luija Dagerra. Attēls veidojas uz sudraba pārklātas vara plāksnes, kuru ekspozīcija ilgst vairākas minūtes. Rezultāts – unikāls un neapdrukājams metāla attēls ar spoguļvirsmu.
Depth of Field (Dziļuma asuma zona)
Attāluma diapazons, kur attēls izskatās ass. Šauru DOF iegūst ar lielu diafragmas atvērumu (f/1.4–f/2.8), plašu – ar mazu (f/11–f/16). To izmanto, lai vadītu skatītāja uzmanību vai radītu telpiskumu.
Digital Negative (DNG)
Atvērts RAW faila formāts, ko izstrādājis Adobe. Tas saglabā visus sensora datus un nodrošina ilgtermiņa arhivēšanas drošību. DNG ir savietojams ar daudziem rediģēšanas rīkiem, atšķirībā no ražotāju specifiskajiem RAW formātiem.
Dinamiskais diapazons (Dynamic Range)
Attēla tonālais diapazons no vistumšākajām līdz visspožākajām detaļām. Kameras ar lielu dinamisko diapazonu spēj uztvert vairāk nianses ēnās un gaismās. RAW formāts ļauj maksimāli izmantot šo potenciālu pēcapstrādē.
Dodge
Pretstats tehnikai “Burn” – noteiktu attēla daļu izgaismošana, lai izceltu detaļas vai uzsvērtu formas. Klasiski veikta tumšistabā ar gaismas aizēnošanu, mūsdienās – Photoshop ar “Dodge Tool”. Izmanto arī portretos, lai izceltu ādas tekstūru.
DSLR (Digital Single-Lens Reflex)
Digitālā spoguļkamera ar optisko skatu meklētāju un spoguļsistēmu, kas ļauj skatīt attēlu caur objektīvu. DSLR bija profesionāļu standarts pirms bezspoguļu kameru ēras. Tās piedāvā lielu akumulatora darbības laiku un plašu objektīvu izvēli.
Dublēšana (Backup)
Fotogrāfiju datu drošības kopēšana uz vairākiem nesējiem. Profesionālā praksē izmanto 3–2–1 principu: 3 kopijas, 2 dažādos formātos, 1 ārpus darba vietas. Dublēšana ir būtiska, lai pasargātu darbus no bojājumiem vai datu zuduma.
Ekspozīcija (Exposure)
Gaismas daudzums, kas nonāk uz sensora vai filmas un veido attēlu. To nosaka trīs galvenie faktori — diafragma, slēdža ātrums un ISO jutība. Pārāk īsa ekspozīcija rada tumšu attēlu (underexposure), bet pārāk ilga — pārgaismotu (overexposure). Precīza ekspozīcija ir viens no svarīgākajiem fotogrāfijas kvalitātes nosacījumiem.
Ekspozīcijas kompensācija (Exposure Compensation)
Regulēšana, kas ļauj fotogrāfam manuāli koriģēt kameras automātisko ekspozīciju. To izmanto situācijās, kad kamera kļūdaini interpretē gaismas apstākļus — piemēram, sniegā vai pretgaismā. Kompensācija tiek norādīta “+” vai “–” vērtībās, kur “+1” palielina, bet “–1” samazina attēla gaišumu par vienu ekspozīcijas soli.
Ekspozīcijas trijstūris
Trīs pamatparametru – diafragmas, slēdža ātruma un ISO – savstarpējās iedarbības modelis. Katrs no šiem elementiem ietekmē gan attēla gaismu, gan estētiku (piemēram, kustības izplūdumu vai lauka dziļumu). Līdzsvarots trijstūris nodrošina pareizu ekspozīciju un radošu kontroli.
Emulsija
Gaismas jutīgais slānis uz fotofilmas vai papīra, kas satur sudraba halogenīdus. Tie reaģē uz gaismu, veidojot latentu (neredzamu) attēlu, ko pēc tam attīsta ķīmiskā procesā. Emulsijas kvalitāte nosaka attēla graudainību, kontrastu un tonālo diapazonu.
EV (Exposure Value)
Ekspozīcijas vērtības vienība, kas apvieno diafragmas un slēdža kombināciju. Katrs EV solis dubulto vai samazina gaismas daudzumu uz pusi. EV sistēma palīdz aprēķināt ekspozīciju dažādos apgaismojuma apstākļos, īpaši manuālā režīmā.
F/Stop
Numerisks rādītājs, kas apzīmē diafragmas atvērumu (piemēram, f/2.8, f/8). Katrs f/stop solis samazina vai palielina gaismas daudzumu divkārt. Mazs f-skaitlis nozīmē plašu atvērumu un šauru dziļuma asumu, liels – maz gaismas un plašu asuma zonu.
Fiksēts objektīvs (Prime Lens)
Objektīvs ar nemainīgu fokusa attālumu (piemēram, 35 mm vai 85 mm). Fiksētie objektīvi bieži piedāvā lielāku diafragmas atvērumu, augstāku attēla kvalitāti un mazāku kropļojumu nekā tālummaiņas objektīvi. Populāri portretu un ielu fotogrāfijā.
Filma (Film)
Gaismas jutīgs materiāls, kas reģistrē attēlu analogajā fotogrāfijā. Ir melnbaltas, krāsu negatīvu un diapozitīvu (slide) filmas. Filmas īpašības nosaka kontrastu, graudu struktūru un tonālo raksturu. Populāri formāti – 35 mm, 120 (vidējais formāts) un 4×5 collas (lielais formāts).
Filmas attīstīšana (Film Development)
Procesa posms, kurā ekspozēta filma tiek ķīmiski apstrādāta, lai izveidotos redzams attēls. Parasti ietver trīs fāzes: attīstīšana, fiksēšana un skalošana. Attīstīšanas laiks, temperatūra un ķīmijas sastāvs būtiski ietekmē gala rezultātu.
Filtru sistēma (Filter System)
Optiskie filtri, ko uzliek uz objektīva, lai mainītu gaismas īpašības. ND filtri samazina gaismu, polarizācijas filtri mazina atspīdumus, krāsu filtri maina tonalitāti. Filtri tiek izmantoti gan digitālajā, gan analogajā fotogrāfijā, īpaši ainavās.
Flash (Zibspuldze)
Īss un spēcīgs gaismas impulss, kas izgaismo objektu. Zibspuldzes var būt iebūvētas, uz kameras montētas vai ārējas (off-camera flash). Tās palīdz kompensēt nepietiekamu apgaismojumu vai radīt noteiktu gaismas virzienu un ēnas.
Fokuss (Focus)
Punkts, kur attēls kļūst ass. Fokusu regulē manuāli vai ar autofokusu, atkarībā no situācijas. Precīza fokusēšana ir būtiska, īpaši pie lielas diafragmas atvēruma, kur asuma zona ir ļoti šaura.
Fokusa attālums (Focal Length)
Attālums (mm) starp objektīva optisko centru un sensoru, kad objekts ir fokusā. Tas nosaka redzes lauku – īsāks (24 mm) nozīmē platleņķi, garāks (200 mm) – tālummaiņu. Fokusa attālums arī ietekmē perspektīvu un attēla saspiešanu.
Formāts (Format)
Var nozīmēt attēla proporcijas (piem., 3:2, 1:1) vai filmas/sensora izmēru (piem., 35 mm, vidējais formāts). Lielāki formāti nodrošina augstāku kvalitāti un mazāku graudu, bet prasa lielāku tehniku un resursus.
Fotogramma (Photogram)
Attēls, kas veidots bez kameras, novietojot objektus tieši uz fotosensitīva papīra un izgaismojot tos. Rezultāts ir silueta tipa attēls. Šī metode bieži tiek izmantota radošā eksperimentālā fotogrāfijā un izglītībā.
Fotometrs (Light Meter)
Ierīce, kas mēra gaismas intensitāti, lai noteiktu pareizu ekspozīciju. Ir atstarojošie (mēra no objekta virsmas) un incidentie (mēra gaismu, kas krīt uz objektu) fotometri. Profesionāli fotogrāfi bieži lieto ārējos fotometrus studijas apgaismojuma mērīšanai.
Frame Rate (Kadru biežums)
Mēra, cik daudz kadru sekundē (fps) kamera uzņem video režīmā. Parastie kadru ātrumi – 24 fps (kino), 30 fps (TV) un 60 fps (plūdenam kustības attēlojumam). Augstāks kadru ātrums ļauj veidot palēninājumus (slow motion).
F-stop skala
Standartizēta apertūras atvērumu secība: f/1, f/1.4, f/2, f/2.8, f/4, f/5.6, f/8, f/11, f/16 utt. Katrs nākamais solis samazina gaismas daudzumu uz pusi. Šī skala tiek izmantota visos objektīvos neatkarīgi no ražotāja.
Gaismas temperatūra (Color Temperature)
Apgaismojuma tonis, ko mēra kelvinos (K). Silta gaisma (~3000 K) rada dzeltenīgu efektu, auksta (~6000 K) – zilganu. Gaismas temperatūras balansēšana ir būtiska, lai saglabātu dabisku krāsu atveidi.
Gaismas virziens
Gaismas krišanas leņķis uz objektu. Priekšējā gaisma mazina ēnas, sānu gaisma izceļ faktūru, aizmugures gaisma rada siluetu. Studijā gaismas virzienu kontrolē ar reflektoriem, softboksiem un difuzoriem.
Gaismas difuzors
Puscaurspīdīgs materiāls, kas mīkstina un vienmērīgi izkliedē gaismu. To izmanto, lai samazinātu asas ēnas un radītu maigāku apgaismojumu portretos. Difuzori var būt uzstādīti softboksos vai atsevišķās gaismas formētāju sistēmās.
Gaismas kritums (Light Fall-Off / Vignetting)
Gaismas intensitātes samazināšanās kadra malās salīdzinājumā ar centru. Var būt objektīva optiskā īpatnība vai māksliniecisks paņēmiens, lai vadītu skatītāja uzmanību uz centru.
Gamma korekcija
Digitālās apstrādes funkcija, kas pielāgo attēla tonālo līkni, lai uzlabotu spilgtumu un kontrastu. To izmanto arī drukas un ekrāna atšķirību kompensēšanai. Nepareiza gamma korekcija var izraisīt izbalējušu vai pārmērīgi kontrastainu attēlu.
Grauds (Film Grain)
Redzama struktūra, ko veido sudraba halogenīdu daļiņas filmā. Lielāks grauds – izteiktāks raksturs un tekstūra. Digitālajā fotogrāfijā līdzīgs efekts tiek dēvēts par “troksni”, bet to var izmantot arī mākslinieciski.
Histogramma
Grafisks tonālo vērtību sadalījums no melnā līdz baltajam. Kreisā daļa apzīmē ēnas, labā – gaismas. Histogramma palīdz kontrolēt ekspozīciju un izvairīties no detaļu zuduma pārgaismojumos vai ēnās. Profesionāļi to izmanto precīzai kadra analīzei.
Hue (Nokrāsa)
Krāsas pamatelements, kas nosaka, vai tā ir sarkana, zila, dzeltena u.c. Atšķirībā no piesātinājuma un spilgtuma, nokrāsa definē pašu krāsu tipu. Digitālajā apstrādē to regulē HSL (Hue, Saturation, Lightness) panelī.
Hyperfokālais attālums
Fokusa attālums, pie kura viss no noteiktas distances līdz bezgalībai ir ass. Ļoti noderīgs ainavu fotogrāfijā, kad vēlas saglabāt maksimālu lauka asumu. To aprēķina, ņemot vērā fokusa garumu, apertūru un sensora izmēru.
HDR (High Dynamic Range)
Tehnika, kas apvieno vairākus kadrus ar atšķirīgu ekspozīciju, lai iegūtu plašāku tonālo diapazonu. HDR fotogrāfijas saglabā detaļas gan ēnās, gan gaismās. Digitālajā apstrādē HDR var radīt gan reālistiskus, gan mākslinieciskus rezultātus.
ISO
Sensora vai filmas jutības mērvienība pret gaismu. Zemāks ISO (piemēram, 100) nozīmē tīrāku attēlu un mazāk trokšņa, bet prasa vairāk gaismas; augstāks ISO (1600–6400) ļauj fotografēt tumsā, taču rada graudainību un krāsu kropļojumus. Mūsdienu sensori piedāvā plašu dinamisko diapazonu pat augstā ISO vērtībā, taču profesionāļi joprojām dod priekšroku zemākam jutības līmenim, kad tas iespējams.
Ilgā ekspozīcija (Long Exposure)
Tehnika, kur slēdža ātrums ir ļoti lēns (1 sekunde un vairāk), lai attēlotu kustības plūdumu – piemēram, ūdens gludumu, mākoņu kustību vai gaismas pēdas. Šādām fotogrāfijām izmanto statīvu un dažreiz ND filtru. Ilgā ekspozīcija ir populārs radošs paņēmiens nakts un ainavu fotogrāfijā.
Iluminācija (Lighting / Apgaismojums)
Apgaismojuma organizācija fotogrāfijā – tā virziens, intensitāte, kvalitāte un krāsu temperatūra. Labs apgaismojums nosaka fotogrāfijas noskaņu un raksturu. Pastāv dabiskais (saules) un mākslīgais apgaismojums, un profesionālajā praksē tos bieži kombinē.
Incidentais apgaismojums
Gaisma, kas krīt tieši uz objektu, pretstatā atstarotajai gaismai. Incidentais apgaismojums tiek mērīts ar gaismas mērītāju, novietotu objekta tuvumā, lai iegūtu precīzu ekspozīcijas vērtību. Šī metode ir izplatīta studijas apstākļos, kur svarīga ir gaismas konsekvence.
Interpolācija
Digitāls process, kurā programmatūra aprēķina un aizpilda trūkstošus pikseļus, lai palielinātu attēla izmēru. Lai gan tas uzlabo izšķirtspēju, pārmērīga interpolācija var samazināt detaļu asumu. Kvalitatīvas interpolācijas metodes (piemēram, bicubical, AI upscaling) ļauj attēlu drukāt lielā formātā.
Kadrs (Frame)
Fotogrāfijas redzamais laukums vai kompozīcijas vienība. Kadra robežas nosaka, ko skatītājs redz un kas paliek ārpus attēla. Kompozīcijā kadrs ir rīks, ar kura palīdzību fotogrāfs vada skatītāja uzmanību un stāsta ideju.
Kelvins (Kelvin, K)
Krāsu temperatūras mērvienība, kas raksturo apgaismojuma toni. 2000–3500 K – silti dzelteni toņi (sveces, kvēlspuldzes), 5000–6500 K – neitrāla dienasgaisma, virs 7000 K – auksti zilgani toņi. Krāsu temperatūras saprašana palīdz precīzi iestatīt balto balansu.
Klasiskā kompozīcija
Vizuāls izkārtojums, kurā tiek ievērots līdzsvars, simetrija un skaidrs fokusa punkts. Klasiskie principi, piemēram, trešdaļu likums vai diagonāles, palīdz radīt harmonisku attēlu. Klasiskā kompozīcija tiek izmantota gan mākslas, gan komerciālajā fotogrāfijā.
Kolekcijas druka (Print Edition)
Fotogrāfijas izdruka, kas izdota ierobežotā eksemplāru skaitā un numurēta. Tā paaugstina darba vērtību un autentiskumu. Parasti profesionāli fotogrāfi ierobežo kolekcijas līdz 5–20 izdrukām ar sertifikātu.
Kompresija (Compression)
Faila izmēra samazināšana, samazinot datu apjomu. Ir divu veidu kompresija: bez zudumiem (Lossless – saglabā kvalitāti) un ar zudumiem (Lossy – piemēram, JPEG). Kompresija ir būtiska digitālajā fotogrāfijā, lai balansētu starp kvalitāti un glabāšanas ietilpību.
Kompozīcija
Attēla elementu izvietojums, kas nosaka, kā skatītājs uztver fotogrāfiju. Labi veidota kompozīcija izmanto līnijas, formu, krāsu un gaismu, lai radītu līdzsvaru un interesi. Populāri principi – trešdaļu likums, simetrija, līniju virzība, negatīvā telpa un kontrasti.
Kontrasts (Contrast)
Atšķirība starp gaišākajām un tumšākajām attēla zonām. Augsts kontrasts rada dramatismu un spriedzi, zems – mierīgumu un maigumu. Kontrastu var kontrolēt ar gaismas virzienu, ekspozīciju vai pēcapstrādes līknēm (“Curves”, “Levels”).
Krāsu kanāli (Color Channels)
Digitālā attēla sastāvdaļas, kas attēlo krāsu informāciju RGB (sarkans, zaļš, zils) vai CMYK sistēmā. Katrs kanāls satur dažādas intensitātes vērtības. Izmantojot kanālus, iespējams selektīvi regulēt krāsu tonus un kontrastu.
Krāsu korekcija
Attēla krāsu pielāgošana, lai tās atbilstu realitātei vai vēlamajam noskaņojumam. To veic ar balto balansu, piesātinājumu, kontrastu un līknēm. Profesionālā līmenī krāsu korekcija tiek veikta monitoros ar krāsu kalibrāciju un ICC profiliem.
Krāsu telpa (Color Space)
Digitālais diapazons, kas nosaka, kā tiek atainotas krāsas. sRGB ir standarts tīmeklim, Adobe RGB – plašāka drukai, ProPhoto RGB – profesionālai apstrādei. Pareiza krāsu telpa nodrošina precīzu krāsu atveidi starp ierīcēm.
Krāsu temperatūra
Apgaismojuma tonis, kas raksturo gaismas siltumu vai aukstumu. Tas ietekmē fotogrāfijas noskaņu – silta gaisma rada intimitāti, auksta – distanci un svaigumu. Baltais balanss kompensē šīs atšķirības kamerā vai pēcapstrādē.
Krāsu tonēšana
Apstrādes metode, kur melnbaltai fotogrāfijai piešķir krāsainu nokrāsu, piemēram, sepiju vai zilu tonējumu. Tonēšanu izmanto, lai radītu vēsturisku vai emocionālu noskaņu. Digitāli to veic ar “Split Toning” vai “Color Grading”.
Labas prakses ekspozīcija
Izpratne, ka perfekta ekspozīcija nav vienmēr “pareiza” pēc histogrammas – fotogrāfs to izmanto radoši. Dažreiz tumšāks kadrs rada noskaņu, citreiz pārgaismots uzsver gaismu un telpu. Profesionāļi ekspozīciju izmanto kā stāstīšanas instrumentu.
Lēca (Lens)
Optiska sistēma, kas fokusē gaismu uz sensoru vai filmu. Objektīva kvalitāti nosaka optisko elementu skaits, pārklājumi un stikla tips. Lēcas var būt fiksētas vai tālummaiņas (zoom), ar dažādiem īpašajiem raksturiem – makro, tilt-shift, tele u.c.
Lightroom
Adobe profesionāla programma fotogrāfiju katalogēšanai un neiznīcinošai apstrādei. Tā ļauj strādāt ar RAW failiem, koriģēt ekspozīciju, krāsas, asumu un eksportēt darbus dažādos formātos. Lightroom ir populārs rīks studijām un reportāžai.
Makrofotogrāfija
Fotogrāfijas žanrs, kur objektu attēlo dabā lielākā mērogā nekā acs to redz. Tiek izmantoti speciāli makro objektīvi vai starpgredzeni, kas ļauj sasniegt 1:1 palielinājumu. Makrofotogrāfijā būtiska ir precīza fokusēšana un gaismas kontrole.
Manual režīms (M)
Režīms, kur fotogrāfs pilnībā kontrolē ekspozīcijas parametrus – diafragmu, slēdža ātrumu un ISO. Tas ļauj precīzi pielāgot apgaismojuma efektus un radīt konsekventus rezultātus sarežģītos apstākļos. Profesionāļi bieži izmanto M režīmu studijā vai ainavā.
Megapikselis
Miljons pikseļu – digitālā sensora izšķirtspējas mērvienība. Jo vairāk megapikseļu, jo lielāku attēlu var izdrukāt, saglabājot detaļas. Tomēr attēla kvalitāti nosaka arī sensora izmērs un objektīva optika, ne tikai megapikseļu skaits.
Monohroms attēls
Attēls, kas veidots vienā krāsu tonī, parasti melnbalts vai ar vienu dominējošu krāsu. Monohroms stilizē attēlu, akcentējot formu un kontrastu, nevis krāsu. To bieži izmanto klasiskajā un dokumentālajā fotogrāfijā.
Negatīvs
Attēls uz filmas, kurā gaismas un tumsas vērtības ir apgrieztas – gaišais kļūst tumšs un otrādi. No negatīva veido pozitīvas kopijas uz fotopapīra vai digitāli skenējot. Negatīvs satur plašu tonālo diapazonu, ļaujot veikt precīzu drukas korekciju.
Neitrālā blīvuma filtrs (ND filtrs)
Tumšs filtrs, kas samazina gaismas daudzumu bez krāsu izmaiņām. Tas ļauj izmantot garāku ekspozīciju vai lielāku diafragmas atvērumu spilgtā dienas gaismā. Populārs ilgās ekspozīcijās un video filmēšanā.
Noise (Troksnis)
Nejauši krāsu vai spilgtuma punkti digitālajā attēlā, īpaši redzami augstā ISO vai vājā apgaismojumā. Ir luminance (gaišuma) un chroma (krāsas) trokšņi. Troksni var samazināt ar labu ekspozīciju, kvalitatīvu sensoru vai trokšņu mazināšanas algoritmiem.
Nomērīšana (Metering)
Kameras spēja noteikt pareizu ekspozīciju, pamatojoties uz gaismas mērījumu. Ir vairāki režīmi: matricas (average), punktveida (spot), centrālais (center-weighted). Fotogrāfs izvēlas piemērotāko atkarībā no kadra kontrasta un gaismas sadalījuma.
Objektīvs
Kameras daļa, kas fokusē gaismu uz sensoru vai filmu. Objektīvus raksturo fokusa attālums, apertūra un optiskais dizains. Kvalitatīvs objektīvs ir fotogrāfijas vizuālās kvalitātes pamats – tas nosaka asumu, kontrastu un bokeh raksturu.
Objektīva izkropļojums (Lens Distortion)
Optisks defekts, kas maina attēla proporcijas. Barelveida (barrel) izkropļojums rada izliekumu uz āru, spilvena veida (pincushion) – uz iekšu, bet “musturdeformācija” (moustache) apvieno abus. Šie efekti ir īpaši redzami platleņķa objektīvos, taču digitālajā apstrādē tos iespējams precīzi koriģēt.
Optika
Kopējais termins, kas apzīmē objektīva vai citas optiskas sistēmas kvalitāti un konstrukciju. Laba optika nodrošina augstu asumu, minimālu aberāciju un precīzu krāsu atveidi. Optikas izvēle nosaka gan tehnisko, gan māksliniecisko rezultātu — no klasiska portreta līdz abstraktai gaismas gleznai.
Overexposure (Pāreksponēšana)
Situācija, kad sensora vai filmas saņemtais gaismas daudzums pārsniedz optimālo, rezultātā gaišākās zonas kļūst baltas un zaudē detaļas. To var izlabot ar ekspozīcijas kompensāciju, īsāku slēdža ātrumu vai mazāku diafragmas atvērumu. RAW failos pāreksponējumu reizēm iespējams atgūt, ja dati nav pilnībā zaudēti.
Panorāma
Fotogrāfija ar ļoti plašu redzes lauku, kas bieži tiek veidota apvienojot vairākus kadrus (“stitching”). Panorāmas tiek izmantotas ainavu, arhitektūras un 360° virtuālajās tūrēs. Svarīgi uzturēt nemainīgu ekspozīciju un balto balansu visos kadrā.
Pāreja (Gradient)
Pakāpeniska pāreja no vienas krāsas vai toni uz citu. Fotogrāfijā to izmanto, lai līdzsvarotu debesis un zemi (graduālie ND filtri) vai radītu vizuālu dziļumu digitālajā apstrādē. Pārejas tonālais raksturs būtiski ietekmē kompozīcijas plūdumu.
Pēcapstrāde (Post-Processing)
Visas darbības, kas notiek pēc kadra uzņemšanas — krāsu korekcija, kontrasta pielāgošana, retušēšana un izdruka. Digitālajā vidē pēcapstrāde notiek Lightroom, Photoshop u.c. programmās. Tā nav kļūdu labošanas posms, bet radošs turpinājums, kur fotogrāfs pilnveido savu redzējumu.
Perspektīva
Redzes ilūzija, kas parāda dziļumu un telpu divdimensiju attēlā. To ietekmē fokusa garums, kameras novietojums un objekta attālums. Platleņķa objektīvs pastiprina perspektīvu, teleobjektīvs to saspaida, radot “saspieduma efektu”. Perspektīva ir viens no spēcīgākajiem kompozīcijas rīkiem.
Pikselis
Mazākais digitālā attēla elements, kas satur krāsas un spilgtuma informāciju. Katrs pikselis veido daļu no attēla kopējā risinājuma. Attēla izšķirtspēja tiek mērīta megapikseļos, bet kvalitāti nosaka arī objektīva un sensora kopdarbs.
Piktoriālisms
Fotogrāfijas virziens (19. gs. beigas – 20. gs. sākums), kas uzsvēra estētiku un māksliniecisku redzējumu, nevis tehnisku precizitāti. Raksturīgi mīksts fokuss, tonāla maiguma un retušas izmantošana. Šī pieeja ietekmējusi arī mūsdienu “fine art” fotogrāfiju.
Pinhole kamera
Kamera bez objektīva – tikai ar nelielu caurumiņu, caur kuru gaisma veido attēlu uz filmas vai sensora. Tā rada ļoti lielu dziļuma asumu, bet zemu kontrastu un unikālu atmosfēru. Šāda kamera bieži tiek būvēta pašu rokām izglītojošiem un radošiem projektiem.
Planar objektīvs
Optiskā konstrukcija ar simetrisku dizainu, kas nodrošina augstu asumu un mazu kropļojumu. Planar tipa objektīvi bieži sastopami vidējā formāta kamerās (piemēram, Zeiss Planar 80mm f/2.8). Tie tiek uzskatīti par klasisku risinājumu portretu un ainavu žanrā.
Polarizācijas filtrs
Filtrs, kas samazina atspīdumus no stikla, ūdens vai citiem ne-metāliskajiem virsmas materiāliem un pastiprina debesu kontrastu. To pagriež, lai kontrolētu efekta stiprumu. Polarizators ir viens no noderīgākajiem optiskajiem rīkiem ainavu fotogrāfiem.
Portrets
Fotogrāfijas žanrs, kura mērķis ir atklāt cilvēka raksturu, izskatu vai emocionālo stāvokli. Portretā svarīgs ir apgaismojums, skatiena virziens un komunikācija ar modeli. Populāras gaismas shēmas – “Rembrandta”, “butterfly” un “split” apgaismojums.
Pozitīvs
Attēla kopija, kur krāsu un spilgtuma vērtības ir dabiskā veidā (pretēji negatīvam). Pozitīvs tiek iegūts drukājot no negatīva uz fotopapīra vai attēlojot digitāli. Diapozitīvi jeb “slīdi” ir pozitīvas filmas formāts, ko izmantoja projekcijai.
RAW
Neapstrādāts faila formāts, kurā saglabāti visi sensora dati bez automātiskas apstrādes. RAW failus apstrādā programmās kā Adobe Lightroom, Capture One vai Darktable, iegūstot maksimālu kontroli pār ekspozīciju un krāsu. Tas ir profesionāls standarts, jo nodrošina plašāko informācijas diapazonu.
Reflektors
Virsmu vai rīks, kas atstaro gaismu, lai izgaismotu objektu. Var būt balts, sudrabs, zelts vai melns – katrs ar atšķirīgu efektu. Reflektori ir neaizvietojami portretos un studijā, jo ļauj kontrolēt ēnas bez papildu gaismas avotiem.
Refrakcija
Gaismas laušanās, kad tā pārvietojas no viena materiāla uz citu (piemēram, no gaisa uz stiklu). Fotogrāfijā refrakciju izmanto radoši – piemēram, fotografējot caur stiklu vai ūdens pilieniem, lai iegūtu neparastu gaismas izkliedi un formu.
Rullfilma
Filmas veids, kas uztīta uz spoles un paredzēta vairākām ekspozīcijām. 35 mm ir standarts mazajam formātam, 120 – vidējam formātam. Rullfilmas ir analogās fotogrāfijas pamats, un to uzglabāšana prasa noteiktu temperatūru un mitrumu.
Saturācija (Color Saturation)
Krāsu intensitātes pakāpe attēlā. Liela saturācija rada spilgtas, košas krāsas; maza – pelēcīgas, izbalējušas. Pārmērīga piesātināšana var padarīt attēlu mākslīgu, tādēļ profesionāļi to izmanto piesardzīgi, bieži akcentējot tikai noteiktas zonas.
Sensora izmērs
Digitālās kameras sensora fiziskais laukums. Lielāks sensors (piem., “full-frame” vai vidējais formāts) nodrošina lielāku dinamisko diapazonu, mazāku troksni un šaurāku dziļuma asumu. Mazāki sensori (APS-C, Micro 4/3) piedāvā kompaktumu, bet šaurāku redzes lauku.
Shutter Speed (Slēdža ātrums)
Laiks, cik ilgi kamera ļauj gaismai nokļūt uz sensora. Izsaka sekundēs vai tās daļās (piem., 1/1000, 1/60). Ātrs slēdzis “sastingdina” kustību, lēns – to izpludina. Kopā ar diafragmu un ISO tas veido ekspozīcijas trijstūri.
Simetrija
Kompozīcijas princips, kur abas attēla puses ir līdzsvarotas pēc formas, krāsas vai masas. Simetrija rada harmoniju, stabilitāti un vizuālu pievilcību. Bieži izmantota arhitektūras un portretu fotogrāfijā.
Skatu meklētājs (Viewfinder)
Kameras optiska vai elektroniska sistēma, caur kuru fotogrāfs redz kadrējumu. Optiskais skatu meklētājs rāda attēlu caur objektīvu (DSLR), bet elektroniskais – digitālu priekšskatījumu (bezspoguļu kamerās). Elektroniskais skatu meklētājs ļauj redzēt ekspozīcijas izmaiņas reāllaikā.
Softbox
Gaismas formētājs, kas rada mīkstu, vienmērīgu apgaismojumu. To veido auduma difuzors, kas izlīdzina zibspuldzes gaismu. Softboksi ir populāri portretos un produktu fotogrāfijā, jo mazina ēnas un uzlabo ādas toni.
Statīvs (Tripod)
Trīs kāju balsts, kas stabilizē kameru, īpaši nepieciešams ilgās ekspozīcijās vai video uzņemšanā. Profesionālie statīvi ļauj regulēt augstumu, galvas tipu un slīpuma leņķi. Kvalitatīvs statīvs ir viens no svarīgākajiem instrumentiem jebkuram fotogrāfam.
Siluets
Attēls, kurā objekts redzams kā tumša forma pret gaišu fonu. Silueta efekts rodas, fotografējot pret gaismu ar zemekspozīciju. Tas rada grafisku un emocionālu noskaņu, bieži izmantots stāstniecībā un portretos.
Teleobjektīvs
Objektīvs ar garu fokusa attālumu (parasti virs 85 mm), kas “tuvina” tālus objektus un saspiež perspektīvu. Teleobjektīvi ir populāri sporta, dabas un portretu fotogrāfijā, jo tie ļauj strādāt no attāluma, saglabājot detaļas un nelielu dziļuma asumu. Tomēr tie prasa stabilu statīvu un precīzu fokusēšanu.
Tilt-Shift objektīvs
Speciāls objektīvs, kas ļauj mainīt optisko asi (tilt) un pārvietot fokusa plakni (shift). To izmanto arhitektūras fotogrāfijā, lai novērstu perspektīvas kropļojumus, vai mākslinieciskos nolūkos — miniatūras efekta radīšanai. Tilt-Shift prasa pieredzi, jo pat nelielas kustības būtiski maina asuma laukumu.
Timelapse
Tehnika, kur uzņemta attēlu sērija ar noteiktu intervālu, kas vēlāk tiek atskaņota kā video. Tas ļauj paātrināti redzēt laika plūsmu — mākoņu kustību, cilvēku straumes vai diennakts maiņu. Lai iegūtu vienmērīgu efektu, nepieciešama stabila kamera un precīzs intervāltimeris.
Tonālais diapazons
Attālums starp attēla tumšāko un gaišāko punktu. Lielāks tonālais diapazons nozīmē vairāk detaļu ēnās un gaismās. Filmas un digitālie sensori atšķiras pēc to spējas uztvert šo diapazonu — melnbaltās filmas parasti piedāvā plašāku dinamisko amplitūdu.
Tonēšana
Procesa posms, kurā melnbaltam attēlam piešķir krāsu nokrāsu, izmantojot ķīmiskas vai digitālas metodes. Populāras tonēšanas tehnikas ir sepija, zils vai sēpijas brūns tonis. Tonēšana rada retro noskaņu un var palielināt arhivālo izturību analogajām kopijām.
Trokšņu mazināšana (Noise Reduction)
Digitālās apstrādes metode, kas izlīdzina nejaušus spilgtuma un krāsas traucējumus. To veic programmatūrā vai kamerā automātiski. Pārmērīga trokšņu mazināšana var izpludināt detaļas, tādēļ profesionāļi bieži meklē līdzsvaru starp tīrību un asumu.
TTL (Through The Lens) mērīšana
Zibspuldzes vai ekspozīcijas sistēma, kas mēra gaismu caur objektīvu, nevis ar ārēju sensoru. Tā automātiski pielāgo zibspuldzes jaudu, ņemot vērā objektīva datus un attālumu. TTL ir standarts modernajās digitālajās kamerās.
UV filtrs
Caurspīdīgs filtrs, kas bloķē ultravioleto gaismu un vienlaikus kalpo kā aizsargstikls objektīva priekšējai lēcai. Digitālajā fotogrāfijā tas vairāk tiek izmantots mehāniskai aizsardzībai, jo sensori jau filtrē UV starus.
Vektorgrafika
Attēla veids, kas veidots no matemātiski aprakstītām līnijām un formām, nevis pikseļiem. Lai gan fotogrāfijas ir rastra formāts, vektorgrafiku bieži izmanto plakātos, uzrakstos un kombinētajos darbos, kur nepieciešama bezgalīga palielināšana bez kvalitātes zuduma.
Vinjetēšana
Attēla malu aptumšošanās salīdzinājumā ar centru. Tā var rasties objektīva konstrukcijas vai filtru dēļ, bet bieži tiek izmantota apzināti, lai pievērstu uzmanību galvenajam objektam. Digitāli vinjetēšanu var pievienot vai novērst ar programmatūras palīdzību.
Virtuālais horizonts
Digitālā kameras funkcija, kas rāda līmeņrādi skatu meklētājā. Tā palīdz saglabāt horizontu taisnu, īpaši arhitektūras un ainavu kadrējumos. Šī funkcija ir būtiska bez statīva fotografējot.
Vizualitāte
Kopums, kas raksturo fotogrāfijas estētisko un kultūras uztveri — stilu, krāsu, kompozīciju un noskaņu. Vizualitāte ietver ne tikai redzamo, bet arī skatītāja emocionālo reakciju uz attēlu. Fotogrāfs veido savu vizuālo rokrakstu, izmantojot atkārtojošos motīvus un gaismas valodu.
White Balance (Baltais balanss)
Krāsu līdzsvara korekcija, kas pielāgojas apgaismojuma tonim. Automātiskais režīms ir ērts, taču precīzākus rezultātus iegūst manuāli (piemēram, uz baltas kartes). RAW failos balto balansu iespējams mainīt bez kvalitātes zuduma.
Wide-Angle (Platleņķa objektīvs)
Objektīvs ar īsu fokusa attālumu (parasti 14–35 mm), kas aptver plašu redzes lauku. Tas pastiprina perspektīvu un telpas izjūtu, taču var radīt izkropļojumus tuvumā esošiem objektiem. Populārs arhitektūras, ainavu un ielu fotogrāfijā.
Workflow (Darba plūsma)
Secība, kādā fotogrāfs organizē savu darbu — no uzņemšanas līdz publicēšanai vai drukai. Laba darba plūsma ietver failu pārsaukšanu, RAW apstrādi, krāsu korekciju un arhivēšanu. Konsekventa plūsma palīdz saglabāt kvalitāti un efektivitāti.
Zelta griezums
Kompozīcijas princips, kur galvenie objekti novietoti proporcijā 1:1.618, radot harmonisku līdzsvaru. To bieži pielieto mākslā un arhitektūrā, un fotogrāfijā tas kalpo kā vadlīnija vizuālai saskaņai. Zelta griezuma režģi var aktivizēt daudzās kamerās un apstrādes programmās.
Zibspuldzes sinhronizācija
Saskaņošana starp kameras slēdža darbību un zibspuldzes uzliesmojumu. Standarta sinhronizācijas ātrums (sync speed) parasti ir 1/200 s vai 1/250 s. Augstāka sinhronizācija (High-Speed Sync) ļauj izmantot zibspuldzi arī pie ātriem slēdžiem spilgtā gaismā.
Zibspuldzes temperatūra
Zibspuldzes gaisma parasti ir neitrāli balta (ap 5500 K), līdzīga dienasgaismai. Profesionāļi to balansē ar gēliem (CTO vai CTB filtri), lai saskaņotu ar telpas vai saules gaismu. Krāsu precizitāte ir būtiska portretos un produktu fotogrāfijā.
Zoom
Objektīvs ar maināmu fokusa attālumu, kas ļauj “tuvināt” vai “tālināt” objektus, nemainot fotogrāfa pozīciju. Zoom objektīvi ir daudzpusīgi, bet bieži mazliet vājāki optiski salīdzinājumā ar fiksētajiem (prime) objektīviem. Profesionālajā praksē bieži izmanto abus kombinācijā.
Zonu sistēma (Zone System)
Anseļa Adamsa un Freda Arčera izstrādāta metode precīzai ekspozīcijas un drukas kontrolei. Tā iedala attēla toņus desmit zonās — no pilnīgi melnas līdz pilnīgi baltai — un palīdz fotogrāfam paredzēt gala rezultātu jau uzņemšanas brīdī. Šis princips joprojām ir aktuāls digitālajā apstrādē (piemēram, “tone mapping”).
Zvaigžņu ekspozīcija (Star Trail)
Ilgās ekspozīcijas fotogrāfija, kas fiksē zvaigžņu kustību debesīs Zemes rotācijas rezultātā. Parasti ekspozīcijas ilgums ir no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Rezultāts — gaismas līknes, kas vizuāli parāda laika ritējumu.
Zvaigžņu filtri
Speciāli filtri, kas pārveido punktveida gaismas avotus par zvaigžņveida starojumu. Tos izmanto radošiem efektiem, īpaši naktī un svētku fotogrāfijā. Efekta intensitāti nosaka filtra struktūra un diafragmas atvērums.
Zoom creep
Nevēlama objektīva tālummaiņas izslīdēšana, kad tas ir vērsts uz leju vai augšu. Bieži sastopams vecākos zoom objektīvos, kuros laika gaitā atslābst mehānisms. Daži ražotāji piedāvā “zoom lock” slēdžus, lai novērstu šo efektu.
Zvaigžņu fokuss (Star Focus)
Nakts fotogrāfijā izmantota metode, lai precīzi fokusētu kameru uz tāliem objektiem, piemēram, zvaigznēm. Tas prasa manuālu fokusu un palielinājumu skatu meklētājā. Nelielas kļūdas var padarīt zvaigznes par izplūdušiem plankumiem.